“Kādā brīdī kļuva skaidrs, ka psihoterapeitu sagatavošanas sistēma prasa būtiskas izmaiņas. Apgūstot kādu konkrētu metodi vai modalitāti, studenti un pēc tam arī jaunie kolēģi, nereti paliek neizpratnē, jo redz atsevišķas “puzles” daļas, nevis visu kopainu. Bieži vien viņiem trūkst psiholoģijas un psihoterapijas pamatzināšanu, īpaši, ja viņiem nav pamata psiholoģiskās izglītības.
Pēdējās desmitgadēs psihoterapija ir aktīvi attīstījusies ne tikai kā amats, bet kā humanitārā zinātne. Tiek veikti pētījumi un atklājumi disciplīnu krustpunktos, uzkrātā pieredze un zināšanas tiek asimilētas un integrētas. Tajā pašā laikā aprakstītie procesi nevirzās ātri un ir diezgan sadrumstaloti, dažādos līmeņos trūkst integritātes un vienotuma.
Paaugstinot izglītības standartus, mēs savu darbu redzam kā plašāku, nekā apmācību programmu optimizāciju atsevišķi ņemtā institūtā, bet kopumā, kā svarīgu sociālu uzdevumu. Šajā sakarā īpaši svarīga ir mācību iestāžu sadarbība ar profesionālajām asociācijām, jo šādu uzdevumu risināšana ir iespējama tikai vienotā sistēmā.”
"Tomēr izglītības standartu paaugstināšana patīk ne visiem," piebilst Jevgenija, "jo šajā gadījumā ir jāstrādā vairāk ne tikai administratīvajā un metodiskajā līmenī, bet arī pašiem studentiem: vairāk jālasa, jāraksta, kritiskāk jādomā, vairāk jāiedziļinās, darbs jāveic rūpīgāk, kas savukārt prasa paaugstinātu pašdisciplīnu... Noteikti nozīmīga psihoterapijas apmācību daļa ir komunikācija, saruna, mijiedarbība, sevis izzināšana un sevis atpazīšana. Taču svarīgi ir šajā aizraujošajā procesā neaizmirst, ka šī tomēr ir profesionāla apmācība, kas, tāpat kā jebkura cita, prasa darbu.”
Tatjana Velenta-Griņina vērš uzmanību uz to, ka humānistiskā psihoterapija ir īpašs, "sirds" instruments darbam ar otra cilvēka psihi. “Saprotot šī procesa augsto atbildību, ir jābūt ļoti uzmanīgiem un rūpīgiem mācību programmas kandidātu atlasē.
Es nedomāju, ka jebkurš cilvēks var kļūt par psihoterapeitu. Tieši tāpēc mūsu institūtā apmācības sākas ar sagatavošanas moduli (grupas psihoterapija), kas kopā ar interviju sistēmu dod mums iespēju izzināt, novērot, izstrādāt individuālu plānu mūsu studentiem. Savukārt profesionālās nepiemērotības gadījumā - atteikties no studenta tālākās apmācības,” saka Tatjana.
Baltijas Psihoterapijas institūta apmācību programmu augstie standarti – tas nav vienkārši formāla deklarācija, tas ir ikdienas darbs, kas paredz sekojošo:
• apmācības BPi gandrīz pilnībā ir pilna laika;
• mācību grupu lielums ilgtermiņa apmācību programmās - ne vairāk kā 16 cilvēki (tas ļauj redzēt un dzirdēt visus, vienlaicīgi saglabājot individuālu pieeju);
• licencētas specializāciju programmas, kā arī geštaltterapeitu apmācības programmas atbilstība LGTA un EAGT prasībām, kas ļauj absolventiem kļūt par sertificētiem speciālistiem;
• integratīvā metodoloģija, tajā skaitā apgūstot vai nu kādu no specializācijām, vai geštalta pieeju, atspoguļojas studentu sistēmiskajās zināšanās;
• pasniedzēji, kuri vada didaktiskos seminārus un kuriem ir zinātņu kandidāta vai zinātņu doktora zinātniskie grādi, vienlaicīgi un obligāti ir arī pieredzējuši praktiķi, kas padara teorētisko pieeju gan pielietojamu gan“dzīvu”;
• sadarbība ar ārvalstu pasniedzējiem un dažādo psihoterapijas jomu pārstāvjiem ļauj ieraudzīt pētāmo disciplīnu gan plašāk un dziļāk, gan labāk izprast dažādo skolu kopsakarības;
• papildus amata apgūšanai studenti realizē pētnieciskos projektus (un tā patiešām ir BPi specifiska atšķirība), kas ļauj iemācīties domāt strukturētāk un sistemātiskāk, iedziļināties mācību priekšmetā un izprast psihoterapiju arī kā arī humanitāro zinātni. Tomēr, tajā pašā laikā tas vienlaikus prasa arī atbildīgāku pieeju studijām un profesijai, kas savukārt ne visus piesaista.
• sadarbība ar psihoterapeitiskajām asociācijām ļauj mūsu studentiem un absolventiem aktīvi attīstīties arī profesionālajā vidē.
Pēdējās desmitgadēs psihoterapija ir aktīvi attīstījusies ne tikai kā amats, bet kā humanitārā zinātne. Tiek veikti pētījumi un atklājumi disciplīnu krustpunktos, uzkrātā pieredze un zināšanas tiek asimilētas un integrētas. Tajā pašā laikā aprakstītie procesi nevirzās ātri un ir diezgan sadrumstaloti, dažādos līmeņos trūkst integritātes un vienotuma.
Paaugstinot izglītības standartus, mēs savu darbu redzam kā plašāku, nekā apmācību programmu optimizāciju atsevišķi ņemtā institūtā, bet kopumā, kā svarīgu sociālu uzdevumu. Šajā sakarā īpaši svarīga ir mācību iestāžu sadarbība ar profesionālajām asociācijām, jo šādu uzdevumu risināšana ir iespējama tikai vienotā sistēmā.”
"Tomēr izglītības standartu paaugstināšana patīk ne visiem," piebilst Jevgenija, "jo šajā gadījumā ir jāstrādā vairāk ne tikai administratīvajā un metodiskajā līmenī, bet arī pašiem studentiem: vairāk jālasa, jāraksta, kritiskāk jādomā, vairāk jāiedziļinās, darbs jāveic rūpīgāk, kas savukārt prasa paaugstinātu pašdisciplīnu... Noteikti nozīmīga psihoterapijas apmācību daļa ir komunikācija, saruna, mijiedarbība, sevis izzināšana un sevis atpazīšana. Taču svarīgi ir šajā aizraujošajā procesā neaizmirst, ka šī tomēr ir profesionāla apmācība, kas, tāpat kā jebkura cita, prasa darbu.”
Tatjana Velenta-Griņina vērš uzmanību uz to, ka humānistiskā psihoterapija ir īpašs, "sirds" instruments darbam ar otra cilvēka psihi. “Saprotot šī procesa augsto atbildību, ir jābūt ļoti uzmanīgiem un rūpīgiem mācību programmas kandidātu atlasē.
Es nedomāju, ka jebkurš cilvēks var kļūt par psihoterapeitu. Tieši tāpēc mūsu institūtā apmācības sākas ar sagatavošanas moduli (grupas psihoterapija), kas kopā ar interviju sistēmu dod mums iespēju izzināt, novērot, izstrādāt individuālu plānu mūsu studentiem. Savukārt profesionālās nepiemērotības gadījumā - atteikties no studenta tālākās apmācības,” saka Tatjana.
Baltijas Psihoterapijas institūta apmācību programmu augstie standarti – tas nav vienkārši formāla deklarācija, tas ir ikdienas darbs, kas paredz sekojošo:
• apmācības BPi gandrīz pilnībā ir pilna laika;
• mācību grupu lielums ilgtermiņa apmācību programmās - ne vairāk kā 16 cilvēki (tas ļauj redzēt un dzirdēt visus, vienlaicīgi saglabājot individuālu pieeju);
• licencētas specializāciju programmas, kā arī geštaltterapeitu apmācības programmas atbilstība LGTA un EAGT prasībām, kas ļauj absolventiem kļūt par sertificētiem speciālistiem;
• integratīvā metodoloģija, tajā skaitā apgūstot vai nu kādu no specializācijām, vai geštalta pieeju, atspoguļojas studentu sistēmiskajās zināšanās;
• pasniedzēji, kuri vada didaktiskos seminārus un kuriem ir zinātņu kandidāta vai zinātņu doktora zinātniskie grādi, vienlaicīgi un obligāti ir arī pieredzējuši praktiķi, kas padara teorētisko pieeju gan pielietojamu gan“dzīvu”;
• sadarbība ar ārvalstu pasniedzējiem un dažādo psihoterapijas jomu pārstāvjiem ļauj ieraudzīt pētāmo disciplīnu gan plašāk un dziļāk, gan labāk izprast dažādo skolu kopsakarības;
• papildus amata apgūšanai studenti realizē pētnieciskos projektus (un tā patiešām ir BPi specifiska atšķirība), kas ļauj iemācīties domāt strukturētāk un sistemātiskāk, iedziļināties mācību priekšmetā un izprast psihoterapiju arī kā arī humanitāro zinātni. Tomēr, tajā pašā laikā tas vienlaikus prasa arī atbildīgāku pieeju studijām un profesijai, kas savukārt ne visus piesaista.
• sadarbība ar psihoterapeitiskajām asociācijām ļauj mūsu studentiem un absolventiem aktīvi attīstīties arī profesionālajā vidē.