Un mamma ir te:
Tikpat talantīga profesionāle ar doktora grādu Geštalta psiholoģijā Laura Perlza (dzimusi Laura Poznere) bija viena no pirmajām psiholoģēm, kas kā pamatu psihoterapijas attīstībai izvirzīja psiholoģiju, kā rezultātā tika izveidots psihoterapijas psiholoģiskais virziens, kas pieder ne tikai medicīnai.
Kopā ar Fricu viņi izstrādāja geštaltterapijas virzienu. Turklāt sākotnēji Laura bija tieši geštaltiste, un tikai pēc tam kļuva par veiksmīgu psihoanalītiķi, savukārt Frederiks tieši otrādi, un, pēc Lauras kādā no intervijām teiktā, “nonācis geštaltā, viņš nekad tajā nav iedziļinājies pilnībā”.
Laura geštaltterapijā ienesa eksistenciālo komponenti, terapeitiskā dialoga principu, geštalta izpratni par atbalstu un daudz ko citu.
Laura dzimusi 1905. gada 15. augustā Vācijā, Pforcheimas pilsētā un turpat aizgāja mūžībā 1990.gadā, 84 gadu vecumā, 20 gadus pēc Friča Perla nāves. Pēdējos gados viņa atsaucās par Fricu un viņa darbu ne pārāk glaimojoši, piemēram, viņa atzīmēja skumjas, ka "Frics nevarēja izturēt mazāko kritiku", tā vietā vairāk rūpējās par reputāciju, organizējot fantastiskus šovus. "Viņa reklāmas aģenti tos sauca par izrādēm (showcase). Esmu pret šādu teātralitāti” vai “Fritzam laiku pa laikam parādījās fantastiski skaidrības brīži. Diemžēl viņš šo skaidrību aptumšoja ar kaudzi ar mēsliem, kas viņam galu galā pašam apnika. Beigās viņš bieži bija ļoti klusējošs. Darbs galvenokārt ar sapņiem ļāva viņam distancēties no personīgām attiecībām ar praktikantiem un klientiem.
Kas aiz šiem vārdiem bija vairāk - sievas un sievietes personiskā attieksme, drauga novērojums vai pieredzējuša kolēģa kritiskā piezīme? Varbūt viss iepriekš minētais, jo Laura ir klātesoša katrā no šīm hipostāzēm.
Par cik diemžēl Lauras Perlas tekstu krievu un latviešu valodā nav daudz, tad lai šis ir viens no perspektīviem lietišķajiem uzdevumiem BIP studentiem un ieinteresētajiem kolēģiem - atrast, iztulkot un varbūt pat pašiem attīstīt kādu no aprakstītajām idejām.
Nobeigumā vēlos citēt fragmentu no Lauras Perlzas grāmatas Life on the Frontier (2014):
“Kāpēc mēs savu pieeju saucam par geštaltterapiju? "Gestalt" ir holistisks jēdziens (ein Ganzheitsbegriff). Geštalts ir strukturēta vienība, kas ir kaut kas lielāks vai atšķiras no tā daļu summas. Tā ir priekšplāna figūra, kas izceļas uz fona un "pastāv". Termins "geštalts" ir ienācis psiholoģiskajā leksikā no Volfganga Kēlera darba, kurš lauka teorijas principus piemēroja uztveres problēmām. Geštalta psiholoģiju tālāk attīstīja Makss Vertheimers, Gelbs un Goldšteins, Koffka un Levins, viņu kolēģi un studenti. Īpaši nozīmīgi geštaltterapijas attīstībai bija Vertheimera, Kofkas un Levina darbi. Ikvienam, kurš vēlas pilnībā izprast geštalta terapiju, būtu lietderīgi izpētīt Vertheimera rakstus par produktīvo domāšanu, Levina - par nepabeigto geštaltu un intereses kritisko nozīmi geštalta veidošanā un Kurta Goldšteina rakstus par ķermeni kā nedalāmu veselumu.